Sprādziens pie Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reģionālās iestādes Daugavpilī var liecināt par iestādes labo darbu, uzskata finanšu ministrs Einars Repše (JL).

Kā šodien intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” teica Repše, ja sprādziens ir saistīts ar VID darbu, tas nozīmē ka “labi strādājuši un tā turpināt”. Repše pieļāva, ka šādā gadījumā varētu domāt par pateicības izteikšanu iestādes darbiniekiem.

Finanšu ministrs piebilda, ka sprādziena sarīkošana naktī varētu liecināt par tā rīkotāju humānismu. Sprādziens bojājis ēkas, bet nav cietuši cilvēki.

Kā ziņots, 16.aprīlī ap plkst.3.15 Daugavpilī, Rīgas ielā, pie VID ēkas notika sprādziens, kura rezultātā ēkai izbiruši 11 stikli. Pašlaik policija izvirzījusi trīs versijas – sprādziens varētu būt huligānisms, tas varētu būt vērsts pret VID darbību vai arī tam bijuši personiski motīvi.

Sākts kriminālprocess.

ATKLĀTI PAR POLITIĶIEM jautā: Vai šādi izteikumi nevarētu liecināt par personas zināmiem garīgiem traucējumiem? Vai iestādes pie kurām nekas netiek spridzināts strādā slikti?

„SEB Bankas” ekonomists Andris Vilks kļuvis par premjera Valda Dombrovska (JL) ārštata padomnieku finanšu un ekonomikas jautājumos. Iepriekš Vilks bija Godmaņa padomnieks banku jautājumos.

Ministru kabinets portālam „Delfi” atgādina, ka Vilks kā pārstāvis darbojies valdības izveidotajā Makroekonomiskās situācijas stabilizācijas izstrādāšanas darba grupā. Vilks jau kopš 1995. gada strādā finanšu jomā, bijis analītiķis un fondu tirgus analīzes nodaļas vadītājs Latvijas Unibankā, analītiķis „SEB Merchant Banking” Stokholmā, tirgus un nozaru analīzes pārvaldes vadītājs „SEB Unibanka”. Kopš 2007. gada aprīļa Vilks ir „SEB Bankas” galvenais ekonomists.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pabeigusi darbu pie ziņojuma par profesionālās izglītības iestāžu tīkla attīstību un pašlaik gatavo dokumentus par divu skolu – Kazdangas profesionālās vidusskolas un Apes arodvidusskolas – slēgšanu, informēja IZM Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktors Jānis Gaigals.
Panākta arī konceptuāla vienošanās ar pašvaldībām par 13 skolu pārņemšanu un apvienošanu zem viena jumta ar vispārizglītojošajām skolām, kas, kā norāda Gaigals, nozīmē, ka šīs skolas juridiski turpinās pastāvēt, bet to saimniekošana būs racionālāka. Līdz ar to pašas ministrijas padotībā paliks 64 profesionālās izglītības iestādes, kuras negaida nedz reorganizācija, nedz slēgšana.

Savukārt IZM sagatavotais uzņemšanas plāns paredz, ka rudenī profesionālajās izglītības iestādēs tiks uzņemti 7500 skolēni, kas ir par 1500 skolēniem mazāk, nekā to paredz savulaik pieņemtā IZM darbības stratēģija. Vienlaikus IZM pārstāvis uzsver, ka ne uzņemšanas plānā, ne IZM stratēģijā minētais skaits neapmierinās pieprasījumu pēc darbaspēka 2012. un 2013.gadā, kādu to prognozē Ekonomikas ministrija (EM).

Taču, kā apgalvo Gaigals, ministrija cer budžeta grozījumu rezultātā iekšējās rezervēs rast līdzekļus, lai uzņemamo skaitu palielinātu, jo maz ticams, ka tam atradīsies papildu finansējums valsts budžetā. Paralēli tam gan tiek plānots ievērojams samazinājums uzņemamo audzēkņu skaitā komerczinību programmās, kā arī mazāk audzēkņus paredzēts uzņemt celtniecības programmās, tomēr precīzu samazinājumu IZM atturas nosaukt pirms EM prognozes publiskošanas.

Sagatavotajā ziņojumā IZM gatavojas arī piedāvāt jaunu pieeju programmu īstenošanā, profesionālās izglītības bāzes programmu skaitu samazinot no aptuveni 400 uz 60, bet programmu skaitu no aptuveni 1800 uz 350, tās strukturējot atbilstoši ilgtermiņa tautsaimniecības struktūras prognozei, bet īstermiņa darba tirgus prasības apmierinot ar moduļa veida īsajām programmām, kurām tiks paredzēts zināms stundu skaits bāzes programmās.

Plānots, ka šos moduļus varēs mainīt, neveicot bāzes programmas akreditāciju no jauna un tos varēs izmantot arī pieaugušo tālākizglītībai.

Ziņojumu paredzēts tuvākajā laikā virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā.